Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus nācis klajā ar asu brīdinājumu saistībā ar Vašingtonas pieaugošo interesi par Grenlandes kontroli.
Intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT komisārs uzsvēra, ka jebkāda ASV militāra operācija, lai pārņemtu šo autonomo Dānijas teritoriju, faktiski nozīmētu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) pastāvēšanas beigas un sagrautu drošības sistēmu, kas Eiropā valda kopš 1945. gada.
Eksistenciāls apdraudējums alianses vienotībai
Kubiļus pilnībā solidarizējas ar Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas pausto viedokli, norādot, ka šāda ASV administrācijas rīcība radītu nepieredzētu un neiespējamu situāciju starptautiskajās tiesībās. Ja viena NATO dalībvalsts (ASV) veiktu agresiju pret citu dalībvalsti (Dāniju), saskaņā ar alianses pamatprincipiem, pārējām dalībvalstīm būtu pienākums aizstāvēt Dāniju pret Savienotajām Valstīm.
Šāds paradokss padarītu alianses pastāvēšanu par neiespējamu. “Ja ASV izmantotu spēku, tas nepārprotami nozīmētu transatlantisko attiecību beigas,” norādīja komisārs, aicinot Vašingtonas politikas veidotājus apzināties šādu draudu nopietnību.
Trampa retorika un militāra spēka pielietošanas iespēja
Spriedze reģionā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa kārtējiem paziņojumiem aizvadītajā nedēļas nogalē. Prezidents ne tikai atkārtoti pauda vēlmi anektēt resursiem bagāto salu, bet arī neizslēdza iespēju izmantot militārus līdzekļus kontroles iegūšanai. Trampa ieskatā Grenlandes stratēģiskais novietojums un tās dzīlēs esošie minerāli, kas kritiski svarīgi modernajām tehnoloģijām, padara salas iegūšanu par ASV nacionālās drošības prioritāti.
Dānijas premjere Mete Frederiksena uzsvērusi, ka šie draudi vairs nav uztverami kā vienkārša politiska retorika, bet gan kā nopietni signāli, kas prasa tūlītēju Eiropas valstu reakciju. Viņas vērtējumā agresija pret Grenlandi “apstādinātu visu”, sagraujot gadu desmitiem veidotās uzticības saites.
Militārās klātbūtnes paplašināšana kā alternatīva agresijai
Komisārs Kubiļus norāda, ka ASV bažas par Arktikas drošību ir saprotamas, taču to risināšanai nav nepieciešama suverenitātes pārņemšana. ASV jau šobrīd ir nozīmīga militārā bāze Grenlandē, un pašreizējie līgumi pieļauj militārās sadarbības padziļināšanu.
“Šādas iespējas jau pastāv. Nav absolūti nekādas vajadzības draudēt vai iebiedēt ar runām par Grenlandes pārņemšanu,” sacīja Kubiļus. Viņš pauda cerību, ka Vašingtonā uzvarēs veselais saprāts, un pašreizējie draudi paliks tikai “trokšņa un runu” līmenī, nesasniedzot reālu rīcību.
Starptautiskais nosodījums un Eiropas solidaritāte
Pret ASV pretenzijām uz Grenlandi ir nostājusies ne tikai Dānija, bet arī lielākās Eiropas lielvaras – Vācija, Lielbritānija un Francija. Eiropas līderi pirmdien kopīgi noraidīja jebkādus mēģinājumus apšaubīt valstu teritoriālo integritāti.
Kāpēc Grenlande ir tik svarīga 2026. gadā?
Stratēģiskais novietojums: Arktikas ledum kūstot, paveras jauni kuģošanas ceļi starp Atlantijas un Kluso okeānu.
Minerālu bagātības: Sala satur milzīgas neapgūtas retzemju metālu rezerves, bez kurām nav iedomājama viedtālruņu, elektroauto un militāro tehnoloģiju ražošana.
Ģeopolitiskā kontrole: ASV vēlas nepieļaut Ķīnas un Krievijas ietekmes pieaugumu Arktikas reģionā.
Vēsturiskais fons un diplomātiskais strupceļš
Interese par Grenlandes iegādi nav jauna – ASV piedāvāja to nopirkt jau tūlīt pēc Otrā pasaules kara par 100 miljoniem dolāru, taču Dānija atteicās. 2025. gada nogalē Tramps spēra nākamo soli, ieceļot Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju par īpašo sūtni Grenlandē, kas sabiedroto vidū tika uztverts kā tiešs diplomātisks apvainojums. Pašreizējā situācija rāda, ka Arktika kļūst par vienu no karstākajiem punktiem globālajā politikā, kur saduras sabiedroto intereses un nacionālās ambīcijas.
